kaunums
"Kaunums" nozīme:
Tas ir sajūta vai stāvoklis, kad cilvēks jūt apkaunojumu, kaunu, neērtības vai nepatiku par sevi, savu rīcību, izskatu vai situāciju. Kaunums bieži rodas, kad tiek pārkāptas sociālās normas, tiek zaudēta cieņa vai rodas neveiksme publiski.
Piemēri:
1. Vārda lietojums teikumā:
Pēc neveiksmīgās uzstāšanās viņš juta kaunumu un ilgi nevarēja pacelt acis.
Viņas kaunums bija redzams – vaigi nodega sārtumā.
2. Situācijas piemēri:
Ja kāds publiski izpauž nezināšanu par pamata lietām, tas var radīt kaunuma sajūtu.
Kaunums par pagātnes kļūdām dažreiz traucē mierīgi dzīvot.
Bērns jūt kaunumu, ja vecāki viņu rāda paziņām kā mazuli.
Sinonīmi: apkaunojums, neērtības, kauns, nepatika (kontekstā atkarībā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.