kantiānisms
"Kantiānisms" ir filozofiskās domas virziens, kas balstās uz vācu filozofa Immanuēla Kanta (1724–1804) idejām. Tas uzsver, ka:
1. Cilvēka prāts aktīvi veido pieredzi — mēs uztveram pasauli ne tādu, kāda tā ir pati par sevi ("lieta pati par sevi"), bet caur iedzimtām uztveres kategorijām (piemēram, laiks, telpa, cēlonība).
2. Morāle balstās uz kategorisko imperatīvu — rīkoties tā, lai tavas rīcības pamatprincips varētu kļūt universāls likums.
3. Brīvība, nemirstība un Dievs ir praktiskā saprāta postulāti, nevis teorētiski pierādāmas idejas.
Piemēri kantiānisma pielietojumā:
1. Ētika:
Saskaņā ar kategorisko imperatīvu, melot ir nepieņemami, jo, ja visi melotu, sabiedrības uzticēšanās un komunikācija sabruktu.
2. Politiskā filozofija:
Kantam balstīta cilvēktiesību koncepcija — cilvēks nekad nedrīkta tikt uztverts tikai kā līdzeklis, bet vienmēr arī kā mērķis pats par sevi.
3. Zinātnes filozofija:
Kantam ietekmētais skatījums, ka zinātne neapraksta "absolūto realitāti", bet gan realitāti, kāda tā parādās mūsu uztveres un domāšanas ietvaros.
Īsumā: Kantiānisms ir racionālistiska un morāli orientēta filozofija, kas centrējas uz cilvēka prāta robežām, brīvas gribas nozīmi un universālu ētiku.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.