cēlonība
"Cēlonība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē cēloņu un sekas savstarpējo saistību vai cēloņu kopumu, kas izraisa noteiktu parādību vai notikumu. Vārds bieži lietots, lai uzsvērtu, ka kādam rezultātam ir vairāki iemesli vai kompleksa iemeslu ķēde.
Piemēri lietojumā:
1. Sociālos procesos:
"Nabadzības cēlonība ir sarežģīta – tajā ietilpst izglītības trūkums, ierobežotas darba iespējas un sistēmiskas nevienlīdzības."
2. Vēstures analīzē:
"Pētnieki analizē Otrā pasaules kara cēlonību, iekļaujot ekonomiskos krīzes, politiskos konfliktus un ideoloģijas sadursmes."
3. Dabas zinātnēs:
"Klimata pārmaiņu cēlonība ietver gan dabisku ciklu, gan cilvēka radītu faktoru (piemēram, oglekļa dioksīda emisijas) ietekmi."
Sinonīmi: cēloņkopums, iemeslu saikne, faktoru komplekss.
Antonīmi: sekas, rezultāts, iznākums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.