jurisprudence

Jurisprudence (latīņu: juris prudentia — "tiesību zināšana") ir zinātne par tiesībām, to būtību, izcelsmi, attīstību un sistēmu. Tā pēta tiesību filozofiskos, vēsturiskos un sociālos aspektus, kā arī to pamatprincipus un interpretāciju.

Galvenās nozīmes:
1. Tiesību filozofija — pēta tiesību pamatus, taisnīguma jēdzienu, likuma un morāles attiecības.
2. Tiesību teorija — analizē tiesību sistēmas struktūru, likumu izpratni un lomu sabiedrībā.
3. Tiesību zinātne kopumā — dažkārt lietots kā sinonīvs visai tiesību zinātnei.

Piemēri:
1. Dabiskās tiesības teorija — uzskata, ka cilvēkiem piemīt noteiktas nemainīgas tiesības, kas pastāv neatkarīgi no valsts likumiem (piemēram, dzīvības un brīvības tiesības).
2. Pozitīvisms — uzsver, ka vienīgie spēkā esošie tiesību normu avoti ir valsts pieņemtie likumi, nevis morāles vai reliģijas principi.
3. Socioloģiskā jurisprudencē — pēta, kā tiesības faktiski darbojas sabiedrībā, ietekmējot cilvēku uzvedību un sociālās attiecības (piemēram, kā ģimenes tiesības ietekmē laulību un šķiršanās statistiku).

Praktisks piemērs:
Ja tiesnesis lēmuma pamatojumā atsaucas uz "taisnīguma principiem" vai "tiesiskās drošības" vajadzībām, viņš neformāli pielieto jurisprudenci, lai interpretētu likumu.

Įrašas
Paaiškinimas	Jurisprudence (latīņu: juris prudentia — "tiesību zināšana") ir zinātne par tiesībām, to būtību, izcelsmi, attīstību un sistēmu. Tā pēta tiesību filozofiskos, vēsturiskos un sociālos aspektus, kā arī to pamatprincipus un interpretāciju. Galvenās nozīmes: 1. Tiesību filozofija — pēta tiesību pamatus, taisnīguma jēdzienu, likuma un morāles attiecības. 2. Tiesību teorija — analizē tiesību sistēmas struktūru, likumu izpratni un lomu sabiedrībā. 3. Tiesību zinātne kopumā — dažkārt lietots kā sinonīvs visai tiesību zinātnei. Piemēri: 1. Dabiskās tiesības teorija — uzskata, ka cilvēkiem piemīt noteiktas nemainīgas tiesības, kas pastāv neatkarīgi no valsts likumiem (piemēram, dzīvības un brīvības tiesības). 2. Pozitīvisms — uzsver, ka vienīgie spēkā esošie tiesību normu avoti ir valsts pieņemtie likumi, nevis morāles vai reliģijas principi. 3. Socioloģiskā jurisprudencē — pēta, kā tiesības faktiski darbojas sabiedrībā, ietekmējot cilvēku uzvedību un sociālās attiecības (piemēram, kā ģimenes tiesības ietekmē laulību un šķiršanās statistiku). Praktisks piemērs: Ja tiesnesis lēmuma pamatojumā atsaucas uz "taisnīguma principiem" vai "tiesiskās drošības" vajadzībām, viņš neformāli pielieto jurisprudenci, lai interpretētu likumu.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.