"Īve" latviešu valodā ir vecs vai dzejisks vārds, kas nozīmē "koks" vai "mežs". Tas lietots galvenokārt tautasdziesmās, dzejā vai arhaiskos tekstos.
Piemēri:
1. Tautasdziesmā:
"Klusi, klusi, īve šalc,
Bērniņš man aizmigs."
(Šeit "īve" var nozīmēt "koks" vai "mežs" — koks šalc.)
2. Dzejā (piemērs, pēc motīva):
"Pa celiņu īvju stīvs,
Ej nu, meitiņa, ar prieku."
("Īvju" — koku/meža; "stīvs" — biezs, blīvs).
3. Arhaisks/poētisks lietojums:
"Tur senā īve stāvēja,
zem tās varavīksne dzima."
(Šeit "īve" — koks kā simbols vai vieta).
Piezīme: Mūsdienu sarunvalodā šis vārds gandrīz nelietots, taču tas saglabājies folklorā un literatūrā kā ainavisks vai lirisks elements. Līdzīga nozīme ir vārdam "mežs", bet "īve" biežāk attiecas uz koku vai koku kopumu ar dzejisku nokrāsu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.