"Ilgmūža" ir latviešu valodas lietvārds, kas nozīmē ļoti ilgu laika periodu, mūžību, bezgalību vai nenoteikti ilgu laiku. Tas bieži tiek lietots, lai apzīmētu kaut ko, kas šķietami nebeidzams vai kas pastāv ārpus ierastā laika skala.
Piemēri:
1. Dzejā / literatūrā:
"Viņu mīlestība šķita apņemta ilgmūžas miglā."
(Tas uzsver mīlestības šķietamo bezgalību vai mūžīgumu.)
2. Par dabas parādībām vai izjūtām:
"Pēc zaudējuma viņš jutās kā ilgmūžā vientulības."
(Izcelts bezgalīgi ilgs vientulības sajūtas periods.)
3. Reliģiskā / filozofiskā kontekstā:
"Dvēsele tiecas pēc ilgmūžas mierības."
(Norāde uz mūžīgo, pārpasaulīgo eksistenci.)
Sinonīmi: mūžība, bezgalība, nemitība, veclaicība.
Antonīmi: acumirklība, īsums, pāreja.
Vārds "ilgmūža" ir saliktenis no "ilgs" (garš) un "mūžs" (dzīves laiks), tāpēc burtiski nozīmē "garš mūžs". Tas bieži tiek lietots retoriskā vai emocionālā nozīmē, lai pastiprinātu ilguma iespaidu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.