nemitība
"Nemitība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē neesamību, nebūšanu, trūkumu. Vārds cēlies no saknes "ne-" (noliegums) un "būt", tāpēc burtiski nozīmē "nebūšana". Lieto, lai izteiktu kaut kā pilnīgu trūkumu vai neeksistēšanu.
Piemēri:
1. Filozofiskā kontekstā:
"Daži domātāji apgalvo, ka nulle ir nemitības simbols."
2. Dzejā/mākslinieciskā izteiksmē:
"Tumsa un klusums pilsētā radīja sajūtu par vispārēju nemitību."
3. Ikdienas lietojumā (retāk):
"Pēc viņa aiziešanas istabā valdīja nemitības sajūta."
Piezīme: Vārds literārā valodā biežāks nekā sarunvalodā, kur parasti lieto vienkāršākus aprakstus (piem., "nekas nav", "tukšums", "trūkums").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.