veclaicība
"Veclaicība" nozīmē senas izcelsmes tradīciju, paradumu, ticējumu vai priekšstatu kopumu, kas ilgu laiku ir pārmantots un saglabājies kultūrā.
Īsumā:
Tas ir senas izcelsmes paražu, ticējumu vai zināšanu kopums, ko cilvēki pārņēmuši no senākiem paaudzēm.
Piemēri:
1. Ziemassvētku tradīcijas – piemēram, Latvijā pūra pūšana (pūra koka dedzināšana) ir veclaicība, kas simbolizē vecā gada aizvadīšanu un jauna gada sākšanu.
2. Līgošana un Jāņi – senie dziesmu, deju un vainagu pinšanas rituāli, kas saistīti ar saulgriežiem un dabas auglību.
3. Tautas zīmes un ticējumi – piemēram, "Ja ceļā šķērso kaķis, būs neveiksme" vai "Pirmssvētku nakts jāpavada mājās, lai nesastaptu velnu".
4. Darba paražas – piemēram, sējas un ražas novākšanas laika rituāli, kas veikti, lai nodrošinātu labu ražu.
Vārda lietojums teikumā:
- "Dziesmu svētki ir veclaicība, kas liecina par latviešu tautas kultūras noturību."
- "Vairākas veclaicības mūsdienās ir sajaukušās ar jaunākām tradīcijām."
Sinonīmi: senas paražas, tradīcija, senais paradums, senatne.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.