"Helebarde" ir senā ieroča nosaukums, kas sastāv no garas koka kāta un metāla galviņas, kurā apvienots cirvis, āķis un dažkārt arī duncis. To plaši lietoja Eiropas kājnieki no 14. līdz 17. gadsimtam.
Galvenās nozīmes:
1. Vēsturisks ierocis — izmantots kaujās, īpaši pret bruņotiem jātniekiem.
2. Simbolisks nozīmējums — dažkārt asociējas ar sargu, ceremonijām (piemēram, Vatikāna svītru sargi joprojām tur helebardes).
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"Svīcu karavīri 15. gadsimtā veiksmīgi izmantoja helebardes, lai apgāztu bruņotus jātniekus."
2. Mūsdienu atsauces:
"Muzejā redzama 16. gadsimta helebarde ar grezni gravētu galviņu."
"Vatikāna Gvardes karavīri tur helebardes kā tradicionālu ceremoniju atribūtu."
Interesants fakts:
Vārds cēlies no vācu "Hellebarde", kas savukārt radies no viduslejasvācu "helmbarte" (burtiski — "kāta cirvis").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.