āķis
"Āķis" latviešu valodā ir daudznozīmīgs vārds. Galvenās nozīmes:
1. Rīks – metāla vai cieta materiāla gabals ar saliektu galu, ko lieto kākšanai, pakarināšanai vai satveršanai.
Piemēri:
- Uz sienas karājās mētelis uz āķa.
- Zvejniekā āķis ielēca liela zivs.
2. Sportā – paņēmiens cīņas sporta veidos (piemēram, hokejā, boksa).
Piemēri:
- Hokejists spēlētājam iedeva āķi zem rokām.
- Bokseris izpildīja spēcīgu kreiso āķi.
3. Dzīvnieka daļa – dažiem dzīvniekiem (piemēram, pūķim, sarkanragim) izaugums uz galvas.
Piemērs:
- Pūķim bija asi āķi uz muguras.
4. Ģeogrāfijā – zemesrags vai upes līkums, kas atgādina āķa formu.
Piemērs:
- Upes āķī mēdza slēpties laivas.
5. Pārnestā nozīmē – kāds cilvēks, kas kādu "āķē" (piemēram, aizdara, pieķer).
Piemērs:
- Viņš man palīdzēja – tas ir īsts āķis!
Vārds bieži lietots arī frazeologismos: "krist uz āķa" (ļauties pievilcīgam, bet bīstamam piedāvājumam), "uz āķa" (pakarināts).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.