ļauties
"ļauties" ir atgriezenisks darbības vārds (no "ļaut"), kas nozīmē:
Pamatnozīme:
Dot iespēju, atļaut sev kaut ko darīt vai justies noteiktā veidā. Tas izsaka piekrišanu, pakļaušanos vai iekšēju vēlmi.
Galvenās nianses:
1. Piekrišana, pakļaušanās – kad cilvēks piekrīt kādam citam veiktam darbībām pret sevi.
2. Iekšēja vēlme/atļaušana sev – kad cilvēks pats sev atļauj kādu rīcību, emociju vai stāvokli.
Piemēri:
1. Pakļaušanās/piekrišana:
- Viņš ļāvās pārliecināt.
(Viņš piekrita, lai viņu pārliecina.)
- Bērns ļāvās iemidzināt.
(Bērns piekrita iemigšanai.)
2. Atļaušana sev kādu rīcību/stāvokli:
- Viņa ļāvās asarām.
(Viņa atļāva sev raudāt.)
- Es ļaušos nedaudz atpūsties.
(Es atļaušu sev nedaudz atpūsties.)
- Nevajag ļauties izmisumam.
(Nevajag atļaut sev izmisumam.)
3. Iedot iespēju kādam cītam ietekmēt sevi:
- Viņš nekad neļaujas ietekmēt no malas.
(Viņš nepieļauj, lai citi viņu ietekmē.)
Īsāk:
"ļauties" nozīmē atļaut sev kaut ko (darbību, emociju, ietekmi) vai piekrist, lai kāds cits kaut ko dara ar tevi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.