"Grūtsirdība" nozīme:
Tas apzīmē cietību, nežēlību, bezjūtību vai sirdssāpes, dvēseles ciešanas — atkarībā no konteksta. Vārds var izpausties divējādi:
1. Kā rakstura īpašība — cieta, nežēlīga sirds, emocionāla aukstums.
2. Kā emocionāls stāvoklis — smagas sirdssāpes, dvēseles smagums.
Piemēri lietojumam:
1. Kā "cietība/nežēlība":
"Viņa grūtsirdība izpaudās, kad viņš atteicās palīdzēt pat savam draugam."
"Tāda grūtsirdība politikā bieži noved pie cilvēku vienaldzības."
2. Kā "sirdssāpes/dvēseles smagums":
"Pēc mātes nāves viņu pārņēma grūtsirdība, un viņš dienām nerunāja ar nevienu."
"Dzejolis izsaka dziļu grūtsirdību un vientulību."
Piezīme: Konteksts ir ļoti svarīgs, lai saprastu, kurš no abiem nokrāsojumiem ir domāts. Literatūrā un dzejā biežāk sastopams otrs nozīmējums (kā emocionālas ciešanas), bet ikdienas valodā — pirmais (kā rakstura trūkums).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.