gosniņa
"Gosniņa" ir mīkstinājuma forma no vārda "goss", kas latviešu valodā nozīmē "krusttēvs" (mātes vai tēva brālis, kā arī krusttēvs).
Īsumā:
Tas ir maigs, mīļš apzīmējums vecāka gadagājuma vīriešam, ar ko saistīta cieņa un radniecības/sabiedrības attiecības. Bieži lietots, lai uzrunātu vai atsauktos uz pazīstamu vecāku vīrieti, it īpaši lauku vidē vai tradicionālā kontekstā.
Piemēri lietojumā:
1. Uzrunājot:
"Sveiki, gosniņa! Kā jums klājas?"
(Bērns vai jaunākais cilvēks uzrunā vecāku ģimenes draugu vai radinieku.)
2. Atsaucoties:
"Vakaru pavadīju pie gosniņa – viņš stāstīja interesantas stāstības par senām laikiem."
(Runājot par krusttēvu vai citu cienījamu vecāku vīrieti.)
Papildus piezīmes:
- Vārds "goss" ir arī dialektālais variants (piemēram, Latgalē), bet "gosniņa" vispāratzīti nes maigu, cieņas pilnu nokrāsu.
- Dažreiz lietots arī kā pievienāmais vārds, lai izteiktu uzticību vai sirsnību pret vecāku vīrieti, kas nav tiešs radinieks (piemēram, kaimiņš, ģimenes draugs).
Sinonīmi (atkarībā no nozīmes): krusttēvs, tēvocis (neformāli), vecais (maigi).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.