genotips
"Genotips" ir organisma ģenētiskais pamats — tas apzīmē konkrētas indivīda visu ģenētisko informāciju kopumu, kas ietverta DNS sekvencēs (alēlēs). Tas nosaka organisma iedzimtās īpašības, bet ne vienmēr pilnībā izpaužas ārēji (fenotipā).
Galvenās atziņas:
- Tas ir pilns ģenētiskais "recepts", kas mantots no vecākiem.
- Tas ietver gan izteiktās, gan slēptās (recesīvās) īpašības.
- To nosaka ar ģenētiskiem testiem, nevis tikai novērojumiem.
Piemēri:
1. Asins grupa cilvēkam
- Genotips var būt: AA, AO, BB, BO, AB vai OO.
- Fenotips (ārēji redzamā asinsgrupa): A, B, AB vai 0.
2. Lauku pupiņu krāsa
- Genotips: RR (sarkanas), Rr (sarkanas), rr (baltas).
- Šeit Rr fenotips ir sarkans, bet genotipā slēpts recesīvais gēns r.
3. Hereditāra slimība (piemērs)
- Cistiskā fibroze: cilvēks ar genotipu Ff ir nesējs, bet slimība izpaužas tikai ar genotipu ff.
Īss salīdzinājums ar fenotipu:
- Genotips = DNS "instrukcijas" (piem., Aa).
- Fenotips = redzamā izpausme (piem., tumšie mati).
Vārds cēlies no grieķu valodas: genos (izcelsme) + typos (modelis).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.