garnadzis
"Garnadzis" ir latviešu valodas sarunvalodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš māk un patīk garnēt — tas ir, izmantot viltības, krāpt, nodarīt blēdības vai izsprukt no sarežģītām situācijām ar gudrību vai viltīgiem trikiem.
Īss skaidrojums:
Garnadzis = viltīgs, gudrs krāpnieks vai blēdis, kas bieži vien darbojas ar atjautību un veiklību.
Piemēri lietojumam:
1. Sarunvalodā:
"Viņš ir īsts garnadzis — izkrāpa visu veikalu, neviens pat nepamanīja!"
(Nozīme: viņš ir veikls krāpnieks.)
2. Humoristiskā kontekstā:
"Mūsu dēls ir mazs garnadzis — vienmēr atrod veidu, kā izvairīties no mājas darbiem."
(Nozīme: viltīgs, atjautīgs bērns.)
3. Folklora/anekdotēs:
"Stāsta, ka tāds garnadzis no ciema vienreiz pārdeva tā paša zirga asti trīs dažādiem cilvēkiem."
(Nozīme: leģendārs blēdis vai viltīgais varonis.)
Etimoloģija:
Vārds cēlies no darbības vārda "garnēt" (krāpt, blēdīties), kas, iespējams, aizgūts no vācu valodas (garne — 'viltība').
Piezīme:
Vārds nereti lietots ar humoristisku vai neoficiālu nokrāsu, ne vienmēr ar negatīvu nozīmi — dažreiz tas var apzīmēt tikai atjautīgu, gudru cilvēku.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.