"Fleite" latviešu valodā ir vēja mūzikas instruments — tieva, gara caurule ar atverēm, kuras aizverot vai atverot, mainās skaņas augstums. Parasti tā ir koka vai metāla, un skaņu rada, pūšot gaisa strūklu caur atveri.
Piemēri lietojumam:
1. Mūzikā:
"Koncertā skanēja skaistā flautas melodija."
"Viņš jau desmit gadus spēlē flauti orķestrī."
2. Pārnestā nozīmē (retāk, par kaut ko tievu vai garenu):
"Bērns turēja rokā saldējuma flauti." (salnu flautiņu)
"Arhitekta zīmējumā redzamas augstas, flautai līdzīgas kolonnas."
Vārda izcelsme:
Cēlies no vācu valodas (Flöte) ar tādu pašu nozīmi. Latviešu valodā lietojams kopš 19. gadsimta.
Līdzīgie instrumenti:
Flautai radniecīgi instrumenti ir pikola (augstākais toņs), altflauta, blokflauta (mācību instruments ar svilpi).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.