epiķe

"Epiķe" ir sena grieķu filozofiska koncepcija, kas apzīmē garīgo mieru, brīvību no satraukuma un emociju līdzsvaru. To īpaši izmantoja stoķu filozofi, uzsverot, ka šis stāvoklis tiek sasniegts, pieņemot dzīves notikumus ar sapratni un atbrīvojoties no pārmērīgām vēlmēm un bailēm.

Īsumā:
Epiķe = iekšējais miers un emociju neatkarība, kas rodas, pieņemot to, ko nevar mainīt.

Piemēri lietojumā:
1. Filozofiskā kontekstā:
"Pēc ilgām pārdomām viņš sasniedza epiķi – vairs neuztraucās par lietām, kuras bija ārpus viņa kontroles."

2. Mūsdienu lietojumā (pārnests nozīmē):
"Viņas epiķe pārsteidza kolēģus: pat krīzes situācijā viņa saglabāja pilnīgu mieru un skaidrību."

3. Dzīves filosofijā:
"Stoķu mācības mudina mūs tiekties pēc epiķes, nevis ļaut ārējiem apstākļiem izjaukt mūsu iekšējo harmoniju."

Svarīgi: Šis termins latviešu valodā nav plaši lietots, tāpēc to galvenokārt sastopam filozofiskos diskursos vai augstākā stila tekstos.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'epike' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.


© 2009 - 2026 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa