embols
"Embols" latviešu valodā ir vietvārds, kas apzīmē mazāku, izolētu apdzīvotu vietu, kas atrodas meža vai purva vidū — būtībā tā ir attālā, grūti pieejama sādža vai ciems.
Īsāk sakot: embols = vientuļš ciems meža/purva iekšienē.
Piemēri:
1. Īstermiņā viņš dzīvoja kādā embolā Kurzemē, kur pat elektrība vēl nebija pievilkta.
(šeit "embols" nozīmē attālu, nošķirtu ciematu ar ierobežotiem sakariem)
2. Vecās kartes vēl rāda daudzus embolus, kas mūsdienās jau ir izzuduši.
(senskapi vai pamesti ciemi, kas bija meža iekšienē)
3. Tā bija tipiska Vidzemes embola saimniecība — dažas mājas, apkārt tikai meži un ceļš bez seguma.
(raksturo mazu, no pasaules atšķirtu apdzīvotu vietu)
Papildus piezīmes:
- Vārds nav plaši lietots ikdienas sarunvalodā, bet sastopams literatūrā, vēstures aprakstos vai reģionālos tekstos.
- Bieži lietots metaforiski, lai apzīmētu kaut ko atšķirtu, perifērisku vai atpalikušu no galvenajiem notikumiem (piemēram, "dzīvot kādā informācijas embolā").
- Dažreiz līdzīgs jēdzieniem "attālā sādža", "meža ciems" vai "vientuļa apdzīvota vieta".
Ja vēlaties, varu sniegt vairāk piemēru no literatūras vai paskaidrot vārda izcelsmi!
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.