ciems

"Ciems" latviešu valodā nozīmē:

1. Mazāka apdzīvota vieta — lauku apdzīvota vieta, kas parasti ir mazāka par pilsētu, bieži ar lauksaimniecisku vai mežsaimniecisku raksturu.
Piemērs: "Viņi dzīvo klusā ciemā pie ezera."

2. Vēsturiski — apdzīvota vieta, kurā dzīvoja kopā vairākas ģimenes, veidojot kopienu (senlatviešu laikos).
Piemērs: "Senajos laikos ciems bieži bija aizsargāts ar sienām."

3. Salīdzinoši — var lietot arī par mazu, attālu vai nošķirtu apdzīvotu vietu.
Piemērs: "Šis kalnu ciems ziemā bieži paliek bez sakariem."

Papildu piemēri:
- "Tūristi apmeklē veco zvejnieku ciemu pie jūras."
- "Mūsu ciems ir slavens ar savām tradīcijām un gada svētkiem."

Sinonīmi: ciemats, sādža (atkarībā no reģiona).

• Uzvārdi: Ciems

Įrašas
Paaiškinimas	"Ciems" latviešu valodā nozīmē: 1. Mazāka apdzīvota vieta — lauku apdzīvota vieta, kas parasti ir mazāka par pilsētu, bieži ar lauksaimniecisku vai mežsaimniecisku raksturu. Piemērs: "Viņi dzīvo klusā ciemā pie ezera." 2. Vēsturiski — apdzīvota vieta, kurā dzīvoja kopā vairākas ģimenes, veidojot kopienu (senlatviešu laikos). Piemērs: "Senajos laikos ciems bieži bija aizsargāts ar sienām." 3. Salīdzinoši — var lietot arī par mazu, attālu vai nošķirtu apdzīvotu vietu. Piemērs: "Šis kalnu ciems ziemā bieži paliek bez sakariem." Papildu piemēri: - "Tūristi apmeklē veco zvejnieku ciemu pie jūras." - "Mūsu ciems ir slavens ar savām tradīcijām un gada svētkiem." Sinonīmi: ciemats, sādža (atkarībā no reģiona).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.