eksistenciāliste
"Eksistenciāliste" ir cilvēks, kurš piekrīt eksistenciālismam — filozofijas virzienam, kas uzsver:
1. Eksistence pirms būtības — cilvēks vispirms pastāv, un tikai pēc tam, izdarot izvēles, viņš veido savu būtību (nav "iepriekš noteikta" nozīme).
2. Brīvība un atbildība — cilvēks ir brīvs un pilnībā atbildīgs par savām izvēlēm, kas nereti rada trauksmi.
3. Absurds — dzīvei nav objektīvas nozīmes, tāpēc cilvēkam pašam jārada sava nozīme.
4. Autentiskums — svarīgi dzīvot saskaņā ar saviem noteikumiem, nevis sabiedrības vai tradīciju ietekmē.
Piemēri eksistenciālistu darbos:
1. Žans Pols Sartrs ("Esība un nekas", "Slikta asinsapziņa")
— Cilvēks ir "lemts būt brīvam", un mēs izveidojam sevi, darot izvēles bez atsauces uz Dievu vai dabu.
2. Alberts Kamī ("Svešais", "Mīts par Sīzifu")
— Dzīve ir absurda, bet cilvēkam jāpretotas šim absurdam, radot savu nozīmi (piemēram, Sīzifs, kas katru diyen velk akmeni kalnā, ir savas liktenja varonis).
3. Simona de Bovuāra ("Otrā dzimums")
— Piemēro eksistenciālismu sieviešu brīvības jautājumam: "Sieviete ne piedzimst, viņa kļūst."
4. Fjodors Dostojevskis ("Piezīmes no pazemes")
— Agrīns eksistenciālisma motīvs: cilvēka dumpis pret racionālu sistēmu, brīvības izvēle pat caur ciešanām.
Īsumā: Eksistenciālists uzskata, ka dzīvei nav iepriekš dotas nozīmes, un katram pašam jārada sava nozīme, pieņemot brīvību un atbildību par savām darbībām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.