dzejdarība
"Dzejdarība" ir mākslas veids, kurā valoda tiek izmantota tās skaņu, ritma un attēlotājas spējas dēļ, lai izteiktu jūtas, domas vai stāstus. Tā bieži ietver rindu un pantu veidošanu ar noteiktu ritmu (metru) un bieži vien arī līdzskaņu (rimu).
Īsumā: tā ir dzeja kā radošās izpausmes forma.
Piemēri:
1. Klasisks piemērs (Jānis Rainis):
"Aklā acī redzu es, kas redzams nav,
Kurš redz, tas neredz, ko redzēt ir jāredz."
(No dzejas "Aklā acī")
2. Mūsdienu piemērs (Māra Zālīte):
"Es eju, tu nāc,
mēs satiekamies ceļā.
Kur tas ceļš ved?
Uz nekurieni. Uz visurieni."
(Fragments no dzejas)
3. Vienkāršs piemērs (tradicionāls):
"Zili zied debesīs,
zili zied zālīte,
zili ir mana sirds,
kad tevi redzēju."
Dzejdarības galvenās iezīmes:
- Ritms un metriķis (pantmērs)
- Tēlainība (metaforas, līdzības)
- Emocionāla ietekme
- Koncentrēta izteiksme (bieži vien kodolīgāka nekā prozā)
Latviešu literatūrā dzejdarība ir nozīmīga no tautasdziesmām līdz mūsdienu dzejai, un tā kalpo kā spēcīga garīgās un kultūras identitātes izpausme.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.