zālīte
"Zālīte" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē maza zāle vai zāliņš – bieži lietots kā mīļš, samazināmais apzīmējums zālei vai nelielam augam ar zāles raksturīgām īpašībām.
Nozīmes nianses:
1. Burtiski – neliels zāles stāds, zālājs.
2. Pārnestā nozīmē – var attiekties uz jebkuru nelielu, maigu augu, ko saista ar zāli (piemēram, ārstniecības augus).
3. Mīļrunas forma – dažreiz lietota kā uzvārds vai iesauka.
Piemēri lietojumam:
1. Dabas aprakstā:
"Pavasarī priežu mežā zeme klāta ar svaigām zaļām zālītēm."
2. Ārstniecības augu kontekstā:
"Vecmāmiņa vāra tēju no kamilles zālītēm."
3. Mīļā adresēšanā (retāk):
"Nāc šurp, mana zālīte!" (bērnam vai mīļotajam).
Skaidrojums:
Vārds veidots no pamatvārda "zāle" ar samazinājuma piedēkli "-īte", kas latviešu valodā izsaka mazumu vai maigumu (salīdzini: "puķe" → "puķīte", "lapas" → "lapiņa"). Tas lietots gan literatūrā, gan ikdienas runā, īpaši aprakstot dabu vai tradicionālos zāļu vākšanas paražus.
- Uzvārdi: Zālite
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.