Dievītis
"Dievītis" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē mazs dievs, dieviņš vai dievīgā būtne. Tas bieži tiek lietots ar maigu, mīļu vai humoristisku nokrāsu, apzīmējot:
1. Dievību mazākajā formā – piemēram, seno reliģiju vai mitoloģijas mazākie dievi.
2. Cilvēku ar dievišķām īpašībām – parasti kā pārspīlējumu vai maigumu (piem., bērnam, mīļotajam).
3. Kā maigu uzrunu – līdzīgi kā "dievīgais", "mazais dieviņš".
Piemēri lietojumā:
1. Senajā mitoloģijā:
"Senie grieķi ticēja ne tikai lielajiem dieviem, bet arī daudziem dievīšiem – mežu, avotu un māju sargiem."
2. Kā maiga uzrunu bērnam vai mīļotajam:
"Nu, mans dievīt, tu šodien esi tik gudrs!"
"Viņš savu mazo meitiņu sauca par savu dievīti."
3. Humora vai pārspīlējuma kontekstā:
"Pēc tam, kad viņš izglāba kaķi no koka, viņš jūtas kā īsts dievītis!"
Vārds reti lietots oficiālā reliģiskā kontekstā (piem., kristietībā), bet biežāk folklorā, dzejā vai ikdienas sarunvalodā ar emocionālu nokrāsu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.