dieviņš

"Dieviņš" ir mazinoša forma no vārda "dievs" un latviešu valodā lietota šādos nozīmēs:

1. Mazinoši/maigi par kādu dievību vai pārdabiskas būtnes tēlu (piemēram, tautas ticējumos, pasakās):
"Meža dieviņš sargāja ceļotāju."
"Bērni stāstīja par mājas dieviņu, kas palīdzēja glābt pazaudētās zeķes."

2. Ironiski/izsmējīgi par cilvēku, kurš uzskata sevi par nepārvaramu vai pārāku par citiem:
"Vai tu jūties kā mazs dieviņš, ka visu zināji labāk?"
"Viņš savā birojā uzvedas kā nelielais dieviņš."

3. Mīļi/maigi par mīļu cilvēku (retāk, bet iespējams folklorā vai dzejā):
"Nāc šurp, mans mazais dieviņš!" (teikts bērnam vai mīļotajam).

Svarīgi: Šis vārds mūsdienu sarunvalodā biežāk lietots ar ironisku vai humoristisku nokrāsu, nevis reliģiskā kontekstā.

• Uzvārdi: Dievins

Įrašas
Paaiškinimas	"Dieviņš" ir mazinoša forma no vārda "dievs" un latviešu valodā lietota šādos nozīmēs: 1. Mazinoši/maigi par kādu dievību vai pārdabiskas būtnes tēlu (piemēram, tautas ticējumos, pasakās): "Meža dieviņš sargāja ceļotāju." "Bērni stāstīja par mājas dieviņu, kas palīdzēja glābt pazaudētās zeķes." 2. Ironiski/izsmējīgi par cilvēku, kurš uzskata sevi par nepārvaramu vai pārāku par citiem: "Vai tu jūties kā mazs dieviņš, ka visu zināji labāk?" "Viņš savā birojā uzvedas kā nelielais dieviņš." 3. Mīļi/maigi par mīļu cilvēku (retāk, bet iespējams folklorā vai dzejā): "Nāc šurp, mans mazais dieviņš!" (teikts bērnam vai mīļotajam). Svarīgi: Šis vārds mūsdienu sarunvalodā biežāk lietots ar ironisku vai humoristisku nokrāsu, nevis reliģiskā kontekstā.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.