darvaspuķe
"Darvaspuķe" ir latviešu tautasdziesmās un folklorā sastopams simbolisks izteiciens, kas apzīmē jaunu meiteni, jaunavu vai neprecētu sievieti, bieži vien ar nokrāsu par tās jaunību, skaistumu, nevainību vai istabas puķes (augšanas mājās) nozīmi.
Vārds cēlies no "darva" (māja, mājas) + "puķe" — tātad burtiski "mājas puķe", kas metaforiski norāda uz meiteni, kas vēl aug mājās, nav "izplaukusi" prom vai nav precējusies.
Piemēri lietojumam:
1. Tautasdziesmās:
"Ai, darvaspuķe, ziediņu zāle,
Vai tu gribi būt mana sieva?"
Šeit "darvaspuķe" ir uzrādīta kā meitene, ko vīrietis lūdz par līgavu.
2. Mūsdienu lietojumā (retāk, galvenokārt poetiski vai folklora kontekstā):
Var lietot, lai dzejiski apzīmētu jaunu meiteni, kas vēl dzīvo vecāku mājās, piemēram:
"Viņa joprojām ir mūsu darvaspuķe — vēl nav grasījusies pamest ligzdu."
Īsumā: "Darvaspuķe" ir poētisks tautas izteiciens jaunai, neprecētai meitenei, kas asociējas ar mājās audzētu puķi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.