birģelisks
"Birģelisks" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas apzīmē vienkāršu, nepretenciozu, lauku vai zemnieku raksturu — bieži vien ar nokrāsu par kaut ko neizsmalcinātu, rupju vai neapstrādātu.
Īsa nozīme:
Vienkāršs, neizsmalcināts, lauciniecisks, rupjš.
Piemēri lietojumam:
1. Runājot par cilvēku vai uzvedību:
Viņa tēvs bija labs, bet diezgan birģelisks cilvēks — runāja skali, ēda ar nazi un dakšiņu, un nepievērsa uzmanību galda etiķetei.
2. Aprakstot atmosfēru vai stilu:
Viesnīcas interjers bija apzināti birģelisks — koka soli, akmens sienas un vienkārši audekls galdos.
3. Kritiskā nozīmē (negatīvā kontekstā):
Viņa humoru daudzi novērtēja kā pārāk birģelisku un pat rupju.
Sinonīmi: vienkāršs, neizsmalcināts, lauciniecisks, rupjš, neapstrādāts.
Antonīmi: izsmalcināts, attīstīts, kultivēts, smalks, elegants.
Vārds cēlies no latviešu vārda "birģis" (lauku strādnieks, zemnieks) un lietots, lai raksturotu lauku vienkāršību, kas dažkārt var tikt uztverta kā nepietiekami kultivēta.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.