bandubērns
"Bandubērns" latviešu valodā ir sarunvalodas vārds, kas apzīmē bērnu, kas ir ļoti nemierīgs, nepaklausīgs, nerātns vai izlaidīgs — līdzīgi kā "nenovācams bērns", "šmaukulis" vai "nerātns".
Vārds cēlies no divām daļām:
- "banda" (nozīmē "banda", "draudzene" vai arī asociējas ar nekārtību)
- "bērns".
Piemēri lietošanai:
1. "Mans dēls šodien ir kā īsts bandubērns — visu dienu skrien apkārt un neklausa!"
(bērns, kas uzvedas nemierīgi un nepaklausīgi)
2. "Kad viņa ir nogurusi, pārvēršas par bandubērnu — metās uz grīdas veikalā."
(izteikta nepaklausība vai histerija)
3. "Vecāki smējās, ka abi viņu bērni ir bandubērni, bet mājās valda jautra juceklis."
(nerātni, bet ne vienmēr aizvainojoši — var būt arī maigā nozīmē)
Līdzīgi vārdi:
- Šmaukulis — kaprīzs, izlutināts bērns.
- Nerātns — uzvedas nepieklājīgi.
- Nepaklausīgs — neklausa vecākiem.
Piezīme: "Bandubērns" biežāk lietots ikdienas sarunās, nevis oficiālā valodā, un var nēsāt gan humoristisku, gan viegli nosodošu nokrāsu atkarībā no konteksta.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.