alksme
"Alksme" latviešu valodā ir dzejolis vai dziesma, kas izsaka ilgu, sēru, skumjas, vientulību vai ilgas pēc kaut kā tāla, pazaudēta vai nepieejama. Bieži vien tā ir melanholiska, noskumusi vai pat elegiska.
Īsumā:
Tā ir skumja dziesma / dzejolis par ilgām, atvadīšanos, vientulību.
Piemēri lietojumā:
1. Dzejas piemērs (no Raina dzejas):
"Klusi, klusi alksme skan,
Vēlā nakts ir tumša, klusa…"
Šeit "alksme" ir skumja dziesma, kas skan naktī, izsākot vientulības un ilgu sajūtu.
2. Mūsdienu lietojums (pārnestā nozīmē):
"Viņa balss bija kā alksme – maiga, bet pilna ar neatdzīvojamām ilgām."
Šeit vārds lietots, lai aprakstītu skumju un ilgu piesātinātu balss toni.
3. Tautasdziesmās:
Daudzās latviešu tautasdziesmās "alksme" parādās kā skumju dziesma, ko dzied vientuļš cilvēks mežā, upmalā vai bēdīgos brīžos.
Sinonīmi:
sēru dziesma, elegija, skumjdziesma, žēlabas, ilgas.
Vārds "alksme" cēlies no darbības vārda "alkt" (just alkas, ilgas), tāpēc tā pamatā ir ilgas pēc kaut kā – vai tās būtu mīlestība, dzimtene, mirušais vai pagātne.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.