aizķitēt

"Aizķitēt" ir sarunvalodas verbs, kas nozīmē aizķerties, iestrēgt, satvert vai aizturēt (parasti nejauši vai negaidīti). Tas bieži lietots, lai aprakstītu situāciju, kad kaut kas fiziski aizķeras (piemēram, drēbes) vai arī cilvēks tiek "aizķerts" kādā darbībā (piemēram, pārkāpjot noteikumus).

Piemēri:
1. Fiziska aizķeršanās:
"Viņa svārki aizķitēja durvju rokturī, un drāna saplīsa."
"Esmu aizķitis ar jakas rāvējslēdzēju matos."

2. Nejauša pārkāpuma "noķeršana":
"Policija viņu aizķitēja, braucot pārāk ātri."
"Skolotājs aizķitēja zēnu, kas noklausījās telefonā stundā."

3. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
"Es viņu aizķitēju melos!" (t.i., atklāju melus)
"Neaizķities ar viņu strīdā!" (neiesaisties nevajadzīgā konfliktā).

Sinonīmi: aizķerties, iestrēgt, saķert, pieķert.
Uzmanību! Šis vārds nav formālā lietojumā, piemēram, oficiālos dokumentos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Aizķitēt" ir sarunvalodas verbs, kas nozīmē aizķerties, iestrēgt, satvert vai aizturēt (parasti nejauši vai negaidīti). Tas bieži lietots, lai aprakstītu situāciju, kad kaut kas fiziski aizķeras (piemēram, drēbes) vai arī cilvēks tiek "aizķerts" kādā darbībā (piemēram, pārkāpjot noteikumus). Piemēri: 1. Fiziska aizķeršanās: "Viņa svārki aizķitēja durvju rokturī, un drāna saplīsa." "Esmu aizķitis ar jakas rāvējslēdzēju matos." 2. Nejauša pārkāpuma "noķeršana": "Policija viņu aizķitēja, braucot pārāk ātri." "Skolotājs aizķitēja zēnu, kas noklausījās telefonā stundā." 3. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā): "Es viņu aizķitēju melos!" (t.i., atklāju melus) "Neaizķities ar viņu strīdā!" (neiesaisties nevajadzīgā konfliktā). Sinonīmi: aizķerties, iestrēgt, saķert, pieķert. Uzmanību! Šis vārds nav formālā lietojumā, piemēram, oficiālos dokumentos.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.