aizķerties
aizķerties -ķeros, -ķeries, -ķeras, pag. -ķēros.- Aiz kā, kur. Virzoties kam pāri vai garām, tikt pēkšņi traucētam, apturētam. Aukla aizķērās aiz naglas. Makšķeres āķis aizķērās aiz saknes. Kāja aizķērās aiz celma. Kumoss aizķeras kaklā. Izlietnē aizķērušies gruži. Baļķis aizķēries upes līkumā. A. ar somu garāmgājēju. Pārn.: A. atmiņā -- saglabāties atmiņā.
- Darboties, norisēt ar kavēkļiem, pārtraukumiem. sar. Rūpēties, lai darbs nekur neaizķertos. Valoda aizķeras.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'aizkerties' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.