aizturēt


aizturēt -turu, -turi, -tur, pag. -turēju, pārej.
  1. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) paliek kādu laiku uz vietas; aizkavēt. Zēns gribēja draugu a., bet tam bija jāsteidzas. A. viesus līdz vakariņām.
  2. Nelaist cauri (siltumu, ūdeni).
    3. pers. A. saules starus. Kažoks labi aiztur siltumu. Brezents aiztur ūdeni.
  3. Uz laiku apcietināt, neļaut aiziet (līdz personības vai apstākļu noskaidrošanai). A. zagli, krāpnieku. Miliči aizturēja kādu pilsoni bez dokumentiem. A. līdz personības noskaidrošanai.
  4. Neizsniegt, neizmaksāt. A. algu. A. daļu no honorāra parāda nolīdzināšanai.
  5. Neļaut izpausties; savaldīt. A. asaras, smieklus. Ar pūlēm a. elsas. Klausīties ar aizturētu elpu (ļoti uzmanīgi).

    Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'aizturet' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
    Įrašas
    Paaiškinimas

    Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
    ji bus patalpinta vietoj esamos.



    © 2009 - 2019 www.vardnica.lv
    Draugi: Angļu valodas kursi