žilbums
"Žilbums" latviešu valodā ir dzejas mākslas termins, kas apzīmē panti vai dzejas fragmentu, kurā visas rindas beidzas ar vienu un to pašu atskaņu (galotni). Tas ir sinonīms vārdam atkāpes vai atkāpē.
Īsumā:
Žilbums = atkāpes (vienāda skaņu atkārtošanās dzejoļa rindu beigās).
Piemēri:
1. Klasisks piemērs (Aleksandra Čaka dzeja):
"Es mīlu tevi, mana zemīte,
Kur rudzu lauki zied,
Kur priežu meži šalc,
Kur smilšu kalni slied."
Šeit atskaņa "-ied" (zied, slied) atkārtojas.
2. Vienkāršs piemērs bērnu dzejā:
"Saule spīd, gaisā skrien,
Putni dzied, laime mīt,
Viss apkārt smaida,
Manā sirdī siltums slēpjas."
Atkāpes: "-ied" (skrien, mīt) un "-as" (smaida, slēpjas) — šajā fragmentā ir divi žilbumi.
3. Atmiņas palīdzībai:
Iedomājieties dziesmu vai dzejoli, kurā pēdējie vārdi skan līdzīgi (piemēram, "zied" – "lied" – "skried") — tā ir atkāpe jeb žilbums.
Svarīgi:
- Žilbums var būt skaņu atkārtošanās (tīrs žilbums, piemēram, "zeme" – "seme") vai tikai līdzība (nelīdzskaņu žilbums, piemēram, "ceļš" – "steidzies").
- Tas ir viens no dzejas pamatelementiem, kas rada ritmu un melodiju.
Ja vēlaties, varam apskatīt konkrētāku piemēru vai žilbumu veidus!
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.