zilumzāles
"Zilumzāles" ir latviešu tautasdziesmās sastopams poētisks apzīmējums, kas burtiski nozīmē zilas zāles.
Nozīme:
- Tas parasti simbolizē tālu, sapņaino vietu – bieži vien pasaules malu, kur debesis saskaras ar zemi, vai fantastisku zemīti.
- Folklora to lieto kā metaforu neaizmirstamībai, mīlestībai un ilgām, kā arī kā attēlu nepieejamam vai ideālam mērķim.
Piemēri no tautasdziesmām:
1. "Es zinu zilumzāli, / Tur mana mīļā jāja."
Nozīme: Dziedātājs zina tālu, brīnišķīgu vietu, kur atrodas viņa mīļotais.
2. "Lec, lāči, zilumzālē, / Tur rozīšu ziediņš."
Nozīme: Aicinājums doties uz burvīgu, sasniedzamu tikai sapņos vietu.
3. "Zilumzālē es gāju, / Tur mīļo satiku."
Nozīme: Ceļojums uz šo simbolisko vietu noved pie satikšanās ar mīļoto.
Mūsdienu lietojums:
Vārds reti lietots ikdienas valodā, bet saglabājies dzejā un folklorā kā poētisks simbols tālām sapņu zemēm, mīlestībai vai garīgām meklējumiem. Dažreiz tas asociējas ar neiespējamu, mitoloģisku vietu – līdzīgi kā "pašķidrava" vai "zilā kalna" tēls latviešu folklorā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.