"Zildegune" ir latviešu valodas lietvārds, kas apzīmē zilganu, blāvu gaismu, kas parādās pirms saullēkta vai pēc saulrieta, bieži vien saistīta ar rīta vai vakara blāvajām debesīm. Tas ir literārs vai dzejisks izteiciens, ko lieto, lai aprakstītu debesu nokrāsu vai mierīgu, noslēpumaino atmosfēru.
Piemēri lietojumā:
1. Dabā:
"Pirms saullēkta debesis klāta ar maigām zildegunēm, un gaiss bija dzidrs un vēss."
2. Dzejā/mākslinieciskā aprakstā:
"Vakara zildegune klusi nokrita pār mežu, aizvijot dienas skaņas mīkstā tumsā."
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Viņas atmīnās dzīvoja tikai kā zildegune — blāva un tālu." (kā simbols neskaidrībai vai aizmirstai pagātnei).
Etimoloģija:
Vārds veidots no "zils" un "gunis" (nozīmē "gaisma, liesma"), kas kopā rada tēlu "zilgana gaisma". Tas līdzīgs vārdam "sārtgunis" (rīta vai vakara sārta gaisma).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.