"Ziemziede" ir latviešu valodas lietvārds, kas apzīmē ziemas gadalaiku vai ziemu kā periodu. Tas ir literārs, dzejisks vai arhaisks vārds, ko biežāk sastopat dzejā, tautasdziesmās vai stilizētos tekstos, nevis ikdienas sarunvalodā.
Nozīme īsumā:
Ziemziede = zieme, ziemas laiks.
Piemēri lietojumā:
1. Dzejā:
"Klusi nāca ziemziede, sniegs klāja mežus, tīrumus."
(Šeit "ziemziede" lietots kā daiļvārds, lai gleznoziemainu ainu.)
2. Tautasdziesmās/vēsturiskos tekstos:
"Ziemziedes vakariem mēs gaismiņu kurinām, lai gaisma mūs sildītu."
(Attiecas uz ziemas vakariem vai ziemas saulgriežiem.)
3. Mūsdienu lietojumā (reti):
"Šī skarbā ziemziede šogad ilgs ilgi."
(Var lietot, lai piešķirtu tekstam poetisku nokrāsu.)
Sinonīmi: zieme, ziemas laiks, ziemas sezona.
Antonīmi: vasara, pavasaris, rudens.
Vārds "ziemziede" cēlies no saknes "ziem-" (ziema) un senās beigu daļas "-ziede", kas varētu būt saistīta ar darbību vai iestāšanos (salīdzini ar "ziedēt" kontekstā "laika ziedēšana"). Tas uzsver ziemas iestāšanos vai tās valdīšanu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.