sniegs
"Sniegs" latviešu valodā nozīmē atmosfāras nokrišņus cietā veidā, kas sastāv no ledus kristāliem (sniegpārslīnām), kas veidojas, kad ūdens tvaiki augstos mākoņos sasalst.
Galvenās nozīmes:
1. Meteoroloģisks parādījums – balti nokrišņi ziemā.
2. Sezona vai laiks – simbolizē ziemu, aukstumu.
3. Pārnestā nozīmē – bieži lietots, lai apzīmētu tīrību, mieru, vientulību vai atdusinājumu.
Piemēri teikumos:
1. Faktisks sniegs:
"Vakar naktī izgāja sniegs, un šorīt viss pagalms bija baltā seguā."
"Bērni priecājās, redzot pirmo sniegu."
2. Pārnestā nozīmē:
"Viņas mati bija kā sniegs – tik balti un spīdīgi." (salīdzinājums ar baltumu)
"Dzejnieks rakstīja par dvēseles sniegu – aukstumu un vientulību." (metaforiski)
3. Izteicieni un sakāmvārdi:
"Sniegs kūst kā sviests" (ātri izzūd)
"Līdz sniegam neaizsniedz" (kaut kas ļoti tāls vai neiespējams).
Interesanti fakti:
- Latviešu folklorā sniegs bieži saistīts ar ziemas burvību, svētku gaidu (Ziemassvētki) un dabas atpūtu.
- Vārds "sniegs" ir vienskaitlī, bet daudzskaitlī – "sniegi" (parasti lietots, runājot par atkārtotiem snigšanas gadījumiem vai sniega seklām).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.