zenītuguns
"Zenītuguns" ir latviešu valodā reti lietots, dzejisks saliktenis, kas apzīmē saules rietu vai vakara blāzmu — debesu spīdumu un krāsu spēli saulei rietot.
Nozīme īsumā:
Tas attēlo vakara debesu gaismas parādību, saistītu ar saules rietu, kur debesis iekrāsojas sārtās, oranžās vai zeltainās nokrāsās.
Piemēri lietojumā:
1. Dzejā:
"Zenītuguns aizvija kalnu galotnes zeltā."
(Rietoša saule apklāja kalnu virsotnes zeltainā gaismā.)
2. Aprakstā:
"Pēc ilgas dienas viņš apstājās, lai vērotu zenītuguni pāri jūrai."
(Viņš apstājās, lai baudītu saules rietu virs jūras.)
3. Metaforiski:
"Viņas dzīves zenītuguns bija tik krāšņa kā vakara debesu liesmas."
(Viņas dzīves vakara posms bija skaists un spilgts.)
Piezīme: Vārds sastāv no divām daļām — "zenīts" (debess punkts tieši virs galvas, bet šeit lietots kā "debesu augstākā daļa") un "uguns" (gaisma, liesma). Kopā tas rada tēlu, kas asociējas ar debesu "degšanu" vakara stundās. Lietošana ir galvenokārt literāra vai tēlainā, nevis ikdienas sarunvalodā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.