vienīgs
vienīgs īp.- Tāds, kas ir tikai viens (kur, kādam). parasti ar not. galotni vienīgais. Vienīgais bērns. Tā ir vienīgā izeja. Tas ir viņa vienīgais prieks. Vienīgais ļaunums ir tas, ka būs ilgi jāgaida.
- Tas, kas (kur) ir vai (Ko) dara viens. lietv. nozīmē. vienīgais, v.; vienīgā, s. Viņš ir vienīgais, kas pieteicies.
Frazeoloģismi:- Viens vienīgs. -- vienīgais, tikai viens. Redzēt kādu vienu vienīgu reizi. Sk. arī vienīgi.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'vienigs' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.