"Vienacis" latviešu valodā nozīmē vientuļnieks, cilvēks, kas dzīvo viens pats vai izvairās no sabiedrības. Tas var attiekties gan uz cilvēku, kurš apzināti izvēlas vientuļu dzīvi, gan uz to, kas jūtas izolēts vai atšķirīgs no citiem.
Piemēri:
1. Dzīvesveida kontekstā:
Pēc pensionēšanās viņš kļuva par vienaci un dzīvoja meža mājiņā.
(Cilvēks, kas izvēlas dzīvot atsevišķi no sabiedrības.)
2. Sociālā kontekstā:
Skolā viņš bija kā vienacis – nerunāja ar klasesbiedriem un vienmēr sēdēja atsevišķi.
(Persona, kas izvairās no kontaktiem ar apkārtējiem.)
3. Dabas aprakstā (retāk):
Kalna virsotnē auga vientuļš priedes vienacis.
(Pārnestā nozīmē – kāds objekts, kas atrodas atsevišķi.)
Sinonīmi: vientuļnieks, atšķirīgais, izolacionists.
Antonīmi: sabiedrisks cilvēks, komandas dalībnieks.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.