"Vērbaļķis" latviešu valodā nozīmē cilvēks, kurš runā pārāk daudz, tukšu vai muļķīgu runu; pļāpīgais, pļāpa, valodnieks.
Piemēri:
1. Viņš ir īsts vērbaļķis — sāk runāt un nevar apklust.
2. Neklausies to vērbaļķi, viņš tikai pļāpā bez satura.
3. Sanāksmē viens vērbaļķis aizņēma visu laiku, bet neko nepateika būtisku.
Vārds bieži lietots ar negatīvu nokrāsu, uzsverot tukšu, pārmērīgu vai bezjēdzīgu runāšanu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.