"Vēlīns" ir lietvārds, kas latviešu valodā nozīmē jaundzimušais bērns, īpaši pirmajās dzīves dienās vai nedēļās. Tas attiecas uz mazuļa periodu tieši pēc dzimšanas, kad viņš vēl ir īpaši trausls un pielāgojas dzīvei ārpus mātes ķermeņa.
Piemēri:
1. "Pēc dzimšanas vēlīnu uzreiz ielika mātes rokās."
Šeit "vēlīns" norāda uz tikko dzimušo bērnu.
2. "Vēlīnam jābūt silti ietītam, jo viņš ātri zaudē siltumu."
Runa ir par jaundzimušā mazuļa vajadzībām.
3. "Vecāki rūpīgi novēroja vēlīna attīstību pirmajās nedēļās."
Tiek uzsvērts agrīnais dzīves posms pēc dzimšanas.
Sinonīmi: jaundzimušais, mazulis, zīdainis (līdzīga nozīme, bet "zīdainis" var attiekties uz nedaudz vecāku bērnu).
Piezīme: Vārds "vēlīns" bieži lietots medicīniskā vai maigi literārajā kontekstā, lai uzsvērtu bērna agrīno, neaizsargāto stāvokli.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.