vecvecmāmiņa
"Vecvecmāmiņa" latviešu valodā ir laba, maiga, mīļošas vecmāmiņas apzīmējums, ko bieži lieto bērnu valodā vai ar maigu, uzjautrinošu nokrāsu. Tas ir diminutīvs (mazināmā forma) no vārda "vecmāmiņa", kas savukārt ir mīļš apzīmējums vecmātei.
Īsā nozīme:
Mīļš, maigs apzīmējums vecmāmiņai, kas izsaka siltumu, labestību un bērnišķīgu pieķeršanos.
Piemēri lietojumā:
1. Tiešā adresēšanā:
"Paldies par cepumiem, mīļā vecvecmāmiņa!"
(Bērns vai mazbērns uzrunā vecmāmiņu ar mīļumu.)
2. Stāstā/vēstulē:
"Mūsu vecvecmāmiņa vienmēr stāsta pasakas ar smaidu."
(Rada tēlu maigas, laipnas vecmāmiņas.)
3. Mīļā atsauces veidā:
"Esi kā vecvecmāmiņa – vienmēr gādā par visiem!"
(Salīdzinājums, kas uzsver rūpes un sirds siltumu.)
Skaidrojums:
Šis vārds nereti lietots dzejā, bērnu literatūrā vai ikdienas sarunās, lai izteiktu ne tikai radniecības saiti, bet arī emocionālo tuvību. Tam var būt arī humora pieskaņa, ja runā par kādu, kas uzvedas pārāk rūpīgi vai "vecmāmiņas veidā".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.