uzčīgāt

"Uzčīgāt" ir darbības vārds, kas latviešu valodā nozīmē sākt čīgāt vai piečīgāt – tas ir, sākt raudāt, īpaši ar raudulīgu, žēlošanos balstītu intonāciju, bieži vien bērniem vai ar bērnišķu nokrāsu.

Īss skaidrojums:
Tas apzīmē raudas sākšanu, parasti ar žēlošanos, vaidēšanu vai nepārliecinošu raudāšanu.

Piemēri:

1. Bērns sāka uzčīgāt, kad māte atteica dot vēl vienu saldumu.
(Bērns sāka raudāt/vaidēt, protestējot.)

2. Viņš uzčīgāja par sāpēm pēc neliela ievainojuma.
(Viņš sāka žēloties un raudāt pārspīlēti.)

3. Nelietis uzčīgāja skolotājam, ka mājasdarbs pazudis.
(Neticami žēlojās, mēģinot izvairīties no atbildības.)

Sinonīmi: sākt raudāt, piečīgāt, sākt vaidēt, žēloties (ar raudām).
Lietojums: Biežāk sarunvalodā, nereti ar negatīvu/nonācošu nokrāsu (piem., par bērnišķīgu, nepamatotu raudāšanu).

Įrašas
Paaiškinimas	"Uzčīgāt" ir darbības vārds, kas latviešu valodā nozīmē sākt čīgāt vai piečīgāt – tas ir, sākt raudāt, īpaši ar raudulīgu, žēlošanos balstītu intonāciju, bieži vien bērniem vai ar bērnišķu nokrāsu. Īss skaidrojums: Tas apzīmē raudas sākšanu, parasti ar žēlošanos, vaidēšanu vai nepārliecinošu raudāšanu. Piemēri: 1. Bērns sāka uzčīgāt, kad māte atteica dot vēl vienu saldumu. (Bērns sāka raudāt/vaidēt, protestējot.) 2. Viņš uzčīgāja par sāpēm pēc neliela ievainojuma. (Viņš sāka žēloties un raudāt pārspīlēti.) 3. Nelietis uzčīgāja skolotājam, ka mājasdarbs pazudis. (Neticami žēlojās, mēģinot izvairīties no atbildības.) Sinonīmi: sākt raudāt, piečīgāt, sākt vaidēt, žēloties (ar raudām). Lietojums: Biežāk sarunvalodā, nereti ar negatīvu/nonācošu nokrāsu (piem., par bērnišķīgu, nepamatotu raudāšanu).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.