universālisms
"Universālisms" nozīmē uzskatu vai doktrīnu, kas uzsver vispārēju, visiem piemērojamu principu, patiesību vai morāles pamatu. Tas bieži vien pretnostata relatīvismam vai partikularismam, kas uzsvaru liek uz atšķirībām un kontekstuālām atšķirībām.
Galvenās nozīmes jomas:
1. Filozofijā/ētikā – uzskats, ka pastāv universālas morāles normas, kas attiecas uz visiem cilvēkiem neatkarīgi no kultūras vai apstākļiem.
2. Reliģijā – ticība, ka visi cilvēki galu galā tiks glābti (piemēram, kristīgais universālisms).
3. Politikā – pieeja, kas uzsver cilvēktiesības un brīvības kā vispārējas vērtības.
Piemēri:
1. Cilvēktiesības – Vispārējā cilvēktiesību deklarācija balstās uz universālisma principiem, apgalvojot, ka noteiktas tiesības piemīt ikvienam cilvēkam.
2. Kantētiskā ētika – Immanuēla Kanta "kategoriskais imperatīvs" ir universāls morāles princips: "Rīkojies tā, lai tava rīcības norma varētu kļūt vispārēju likumu."
3. Kristīgais universālisms – Dažas reliģiskās tradīcijas māca, ka Dievs galu galā glābs visu cilvēci, nevis tikai izredzēto grupu.
Īsumā: Universālisms meklē to, kas vieno cilvēci, nevis to, kas to sadala.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.