norma
"Norma" latviešu valodā nozīmē:
1. Noteikts standarts, likums vai paraugs, kas nosaka pieņemtu, pareizu vai nepieciešamo darbību, uzvedību vai kvalitāti.
Piemērs: "Sabiedriskā kārtība balstās uz sociālajām normām."
2. Tehniskā norma — oficiāls dokuments (piemēram, LVS standarts), kas nosaka prasības produktiem, procesiem vai pakalpojumiem.
Piemērs: "Šīs būvmateriālu ražošana atbilst kvalitātes normām."
3. Dabaszinātnēs — vidējais, tipiskais rādītājs vai mērs.
Piemērs: "Nokrišņu norma šajā reģionā ir 700 mm gadā."
4. Matemātikā — vektora garums vai matricas raksturojums.
Piemērs: "Vektora normu aprēķina, izmantojot Pitagora teorēmu."
Lietojuma piemēri:
- "Darba drošības normas ir jāievēro katrā uzņēmumā."
- "Valsts noteica jaunas emisijas normas transportlīdzekļiem."
- "Viņas dzīvesveids atšķiras no sabiedrības pieņemtajām normām."
Sinonīmi: standarts, noteikums, kritērijs, mērogs, paraugs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.