"Ultramikroskopisks" ir ķīmijas un fizikas termins, kas apzīmē objektus vai daļiņas, kas ir pārāk mazas, lai tās varētu saskatīt ar parastu optisko mikroskopu, bet tomēr var tikt atklātas ar speciālām metodēm (piemēram, ultramikroskopu, kas izmanto sānu apgaismojumu, lai izceltu izkliedēto gaismu).
Īsumā:
Tas attiecas uz ārkārtīgi mazām struktūrām, kas ir tuvu vai zem parastās gaismas mikroskopijas izšķirtspējas robežas (aptuveni < 0,2 µm).
Piemēri:
1. Koloidālās daļiņas — piemēram, dūmakos vai suspensijās esošās cietās vielas daļiņas, kuras ar parasto mikroskopu nav iespējams skaidri saskatīt, bet ar ultramikroskopu var redzēt to gaismas izkliedi.
2. Makromolekulu kopas — piemēram, olbaltumvielu vai polimēru agregāti, kuru izmērs ir nanometru līmenī.
3. Vīrusu daļiņas — daži vīrusi (piemēram, TMV — tabakas mozaīkas vīruss) ir ultramikroskopiski, jo to izmērs ir aptuveni 10–300 nm.
Piezīme: Šis termins vairāk lietots vēsturiskā kontekstā (20. gs. sākumā), lai aprakstītu robežstāvokli starp mikroskopisko un submikroskopisko pasauli. Mūsdienās šādas struktūras biežāk pēta ar elektronmikroskopiem vai atomspēka mikroskopiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.