trūkumzālīte
"Trūkumzālīte" ir latviešu valodas sarunvārds, kas apzīmē cilvēku, kurš pastāvīgi pievērš uzmanību citu trūkumiem, kritiski un bieži negatīvi vērtē citus, bet pats nerāda līdzīgu paškritiku vai nepiedāvā konstruktīvus risinājumus. Šis vārds bieži lietots ar nelabvēlīgu nokrāsu, norādot uz cilvēka tieksmi "meklēt zāli citos dārzos", ignorējot paša nepilnības.
Piemēri lietojumā:
1. Darba vidē:
"Nevaru strādāt kopā ar Pēteri — viņš ir īsta trūkumzālīte: visu laiku kritizē kolēģu kļūdas, bet pats nekad neatzīst savas."
2. Ikdienas sarunā:
"Māte vienmēr kļūst par trūkumzālīti, kad mēs tiekamies: vispirms sāk teikt, ka es pārāk tievu jaku valkāju, tad nopērk par mani, ka runāju pārāk klusi."
3. Sabiedriskā kontekstā:
"Sociālajos tīklos daudz trūkumzālīšu, kas komentāros lamā citus, bet paši neko pozitīvu nerada."
Sinonīmi:
- Kritiķis (jaunatnes žargonā — "hateris")
- Pērtiķis (sarunvalodā)
- Vīžņotājs
Etimoloģija:
Vārds veidots no vārdiem "trūkums" + "zāle", burtiski "zāle (tā, kas aug) trūkumiem". Metaforiski tas atgādina sakāmvārdu "meklēt zāli cita dārzā" — t.i., meklēt nepilnības citos, nevis sevī.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.