"Toņdakša" ir latviešu valodas slenga vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš izliekas, pieņemas, sevi uzskata par labāku vai modernāku, nekā viņš patiesībā ir. Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu cilvēkus, kas cenšas pārāk smalki, māksloti vai nepatiesi atbilst noteiktām modes, kultūras vai sociālām normām.
Piemēri lietojumam:
1. Vienkāršs teikums:
"Viņš nēsā tās brilles tikai izskata pēc — viņš ir īsta toņdakša."
(Domāts: Viņš izliekas inteliģentam/modernam, lai iespaidotu.)
2. Sarunvalodā:
"Visi tie kafejnīcas viesi ar saviem makšķerēm un mākslas grāmatām — viena liela toņdakšu kompānija."
(Domāts: Grupa cilvēku, kas pārspīlēti cenšas izskatīties intelektuāli/izsmalcināti.)
3. Kritiskā kontekstā:
"Nepērc to dārgo fotoaparātu, ja tikai gribi izskatīties kā toņdakša — iemācies vispirms to lietot!"
(Domāts: Veltīga pārmērīga izliešanās par lietu zinātāju.)
Sinonīmi/lietojuma blakusnozīmes:
- Pieņēmējs (izliekoties)
- Poza (cilvēks, kurš pieņemas)
- Filisters (šaurā skatījumā)
- Mākslotība (darbībā)
Vēsturiska piezīme:
Vārds cēlies no krievu valodas slenga "топдакша" (topdakša), kas savukārt radies no franču "ton" (stils, maniere) un krievu "дáкша" (veikls, apdāvināts), bet latviešu valodā ieguvis negatīvu nokrāsu — tas vairāk izsaka neīstumu un pārspīlētu pieņemšanos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.