tiesībsubjektība
"Tiesībsubjektība" ir tiesiska spēja būt tiesību subjektam, t.i., būt valstī atzītam kā persona, kurai ir tiesības un pienākumi. Tā ir pamata juridiskā kategorija, kas nosaka, vai kāds var būt tiesību nesējs (piemēram, slēgt līgumus, mantot, piedalīties tiesvedībā).
Galvenās pazīmes:
- Fiziskām personām (cilvēkiem) – rodas dzimšanas brīdī, beidzas ar nāvi.
- Juridiskām personām (uzņēmumiem, organizācijām) – rodas reģistrācijas brīdī, beidzas likvidācijā.
Piemēri:
1. Fiziska persona:
Jānis iegādājas dzīvokli. – Kā fiziska persona ar tiesībsubjektību viņš var būt īpašnieks un slēgt pirkuma līgumu.
2. Juridiska persona:
SIA "Mežs" noslēdz līgumu par koksnes piegādi. – Kā juridiskai personai uzņēmumam ir tiesībsubjektība, tāpēc tā var rīkoties tiesiskajā laukā patstāvīgi.
Svarīgi: Tiesībsubjektība nav vienāda ar tiesībspēju (spēju patstāvīgi realizēt tiesības). Piemēram, bērnam ir tiesībsubjektība (viņš var mantot), bet pilnu tiesībspēju viņš iegūst pilngadībā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.