teogonija
Teogonija (no grieķu: theos — "dievs" + gonia — "dzimšana, izcelšanās") ir mītu vai reliģisku stāstu kopums, kas izskaidro dievu izcelsmi, viņu radīšanu un attiecības. Tā ir sava veida "dievu ģenealoģija", kas bieži vien apraksta, kā pasaule un dievības radās no pirmatnējiem elementiem (piemēram, haosa, zemes, debesīm).
Īsumā:
Teogonija ir dievu izcelsmes un radīšanas mīti, kas sistematizē dievu pasauli un tās hierarhiju.
Piemēri:
1. Hēsioda "Teogonija" (sengrieķu dzeja, 8.–7. gs. p.m.ē.)
— Klasisks piemērs, kurā aprakstīta grieķu dievu izcelsme: no Haosa radās Gaia (Zeme), Tartars (Pazeme), Erods (Mīlestība) u.c., pēc tam titāni, un visbeidzot olimpiešu dievi (Zevs, Hēra u.c.).
2. Skandināvu mitoloģija
— Stāsts par to, kā no pirmatnējās tukšumā esošās plaisas (Ginnungagap) radās ledus un uguns giganti, pirmā cilvēka pāris (Ask un Embla) un dievi (piemēram, Odins un viņa brāļi).
3. Hindu mitoloģija
— Daudzas teogonijas, piemēram, stāsts par radītājdievu Brahma, kas rodas no Visnu vai zelta olas (Hiranyagarbha), un pēc tam rada citus dievus un pasauli.
4. Bībele (Kristietība/Jūdaisms)
— 1. Mozus grāmatā ("Radīšanas grāmata") aprakstīts, kā Dievs rada pasauli un cilvēkus, kā arī agrīnās attiecības starp Dievu, eņģeļiem un cilvēkiem (dažreiz tiek uzskatīta par teogoniskiem elementiem).
Svarīgi: Teogonija atšķiras no kosmogonijas (kas skaidro visuma radīšanu kopumā), jo tā koncentrējas tieši uz dievu izcelsmi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.